Laimīga kā hobits

Mākoņaina augusta pirmdiena Vecsaulē, Bauskas novadā. Biju pamodusies agri, jo satraukums neļāva gulēt ilgāk – todien mēs gatavojāmies doties mežā lasīt sēnes, un tā man bija nebijusi pieredze, kuru ļoti gaidīju.

Paēduši brokastis gatavojāmies piedzīvojumam – uzvilkām zābakus, lietusmēteļus un gumijas cimdus, katram pa nazim, fotoaparāts, polietilēna maisiņi un spainis. Divi pēdējie priekšmeti vēlāk izrādījās īpaši nozīmīgi. Ar savām zilajām un zaļi brūnajām cepurēm izskatījāmies kā divi hobiti.

Pa ceļam satikām kādu latvieti, kurš apmierināts gāja ar pilnu grozu nesen lasītu sēņu. Mūsu piedzīvojums izskatījās ļoti daudzsološs! Kad jau bijām mežā, sākās sīks lietus, bet iet bija viegli– lielie koku vainagi aizturēja lielāko daļu lietus. Staigājām ilgi, kāpjot uz vecām un trūdošām lapām un pa zaļu sūnu paklāju. Latvija mežos valda iespaidīga, bet tajā pašā viegla atmosfēra – tie šķiet veci un mistiski, bet graciozi, mīļi un laipni sagaidītāji. Ja nāc ar labiem nolūkiem un domām, tu tiec laipni pieņemts. Miers un klusums bija mums visapkārt. Vienīgie trokšņi bija ik pa laikam dzirdamā paslēpušos putnu maigā svilpošana un lūstošu zaru un sausu lapu skaņa zem mūsu kājām.

Piedzīvojuma sākumā atradām maz sēņu, lielākoties bērzu baravikas. Esmu traka uz sēnēm, taču brazīliešu kaislība uz sēnēm nav salīdzināma ar to, ko pret tām izjūt latvieši. Brazīliešiem nav ieraduma iet mežā un meklēt sēnes, jo Brazīlijā ir ļoti daudz indīgu sēņu (un dažas no tām tiešām var nogalināt), tāpēc cilvēki baidās sajaukt. Lielākā daļa sēņu, ko varam iegādāties, ir kultivētas un importētas un tādēļ – dārgas. Lai gan pašmāju ražošanas apjomi ir palielinājušies, joprojām ir grūti atrast kaut ko citu bez šampinjoniem (Agaricus bisporus), kas nāk no Eiropas un Ziemeļamerikas un no austrumiem nākušajām šimeji un šitaki sēnēm.

Biju sajūsmināta redzot, ka Latvijā svaigas sēnes par pieejamām cenām var ne tikai nopirkt jebkurā tirgū, bet arī tās lasīt brīvi, kad vien ir rodas tāda vēlēšanās. Grāmatā “Gredzenu pavēlnieks” Tolkīns raksta, ka “hobitiem ir liela kaislība pret sēnēm, kas pārspēj pat lielo cilvēku kaislības gaumes robežas”. Tādi ir arī latvieši salīdzinājumā ar cilvēkiem no citām valstīm. Latvijas pilsētās, kurās pabiju pavasarī un rudenī, redzēju daudz cilvēku ar apmierinātām un laimīgām sejām uzmanīgi – it kā tie būtu dārgumi – nesam pilnus grozus svaigu sēņu.

Pēc divām stundām viens polietilēna maisiņš bija pilns līdz pusei, un izlēmām doties prom, bet es pagāju vēl nedaudz uz priekšu, lai pēdējo reizi paskatītos cerībā ieraudzīt vēl sēnes. Paskatījos pa labi – nekā, uz priekšu – nekā. Uzmetu pēdējo cerību pilno skatienu pa kreisi, un tur tās bija paslēpušās – divas milzīgas sēnes. Viena bija laba, bet otra jau iebojājusies. Piegāju tām tuvāk un pēkšņi ieraudzīju sēnes tajā pusē – mazas, vidējas, lielas un skaistas. Kā mēs smējāmies, tā bija sēņu paradīze! Biju tik sajūsmināta par atklājumu, ka pat pazaudēju cimdus, kas bija manās kabatās.

Vairums sēņu, ko atradām tajā vietā bija parastās apšubekas (Leccinum aurantiacum), ļoti garšīgas sēnes. Palikām tur vismaz divas stundas. Mūsu spainis un visi polietilēna maisiņi bija pilni, bijām spiesti atstāt daudzas sēnes citiem kaislīgajiem sēņotājiem.

Kad atgriezāmies mājās, mana drauga māte iemācīja mani notīrīt un sagatavot sēnes. Sagatavojām daudzas burkas konservētu sēņu, bet pārējās apēdām tāpat, ceptas, ar garšvielām, dārzeņiem, zupā, uz maizes. Ļoti garšīgi!

Ir latviešu sakāmvārds “Kas nestrādā, tam nebūs ēst”. Maltītei ir pavisam cita garša, ja pats pieliec pūles ēdiena iegūšanai un sagatavošanai. Tāpēc tā bija viena no fascinējošākajām un gandarījuma pilnākajām pieredzēm, kādu esmu piedzīvojusi. Redzēt tās visas sēnes, lasīt tās dabā lika man izjust vēl lielāku respektu pret dabu, jo tā mums sniedz šīs gardās dāvanas. Pat dzīvojot ikdienas steigā un ar visām modernās pasaules ērtībām kontakts ar dabu nav novērtējams. Un Latvijā tas vēl ir ļoti dzīvs.

“Tās retās reizes, kad daba atklāj savus noslēpumus, realitāte ir daudz brīnišķāka par pasaku”.

 

Maria Fernanda Stinghen Gottardi
Maria Fernanda Stinghen Gottardi

Latest posts by Maria Fernanda Stinghen Gottardi (see all)

Comments

comments

Atbildēt